Izdzirdot vārdu Močī, pirmais kas mums nāk prātā ir maza rīsu mīklas bumbiņa pildīta ar ko gardu, saldu un patīkamu. Bet varbūt mums pat nav priekštata, kas īsti ir Močī?
Tāpēc mēs tūlīt noskaidrosim kas tas īsti ir!

Močī ir tradicionāls Japāņu ēdiens, kuru pagatavo no silti tvaicētiem, īpaši glutēniskiem rīsiem. To var ēst uzreiz pēc pagatavošanas, pievienojot dažādiem ēdieniem, vai pat grillējot. Viens no tradicionālākajiem veidiem, kā izmanto mochi ir Zoni zupā ko japāņi pagatavo jaunajā gadā. Senākos laikos, japāņi mēdza ticēt, ka dievišķība mīt šajos rīsu mīklas pikučos. Močī ēšana tiek uzskatīta par lūgšanu pēc veselības un bagātības.

Kā jau minējām iepriekš, močī tiek pagatavots no īpaši glutēniskiem rīsiem, ko sauc par Močīgome. Tradicionāli darbarīki ar kuriem pagatavo močī ir liela piesta un vāle, jeb “Usu” un “Kine”.

Pagatavojot močī, rīsi tiek atstāti uz nakti, ūdenī sasūkties, un tad tiek likti tvaicēties. Pēc šī procesa tos liek piestā un kartīgi samīca, līdz rīsi ir izveidojuši viendabīgu masu. Tad tos sāk klapēt ar vāli, kamēr otrs cilvēks ik pa laikam pievieno nedaudz ūdens, lai mochi masu veidotu viendabīgu. Šo procesu sauc par “Močī-tsuki” un šādi mochi mīcīšana norit apmēram 30 minūtes, pēc kurām tas kļūst maigs, staipīgs un gatavs ēšanai.

Svaigi pagatavots mochi ar laiku sacietē, tāpēc cilvēki to mēdz sadalīt mazos pikučos vai kvadrātainos gabalos, ilgākai uzturēšanai.
Kvadrātaini močī pirmo reizi parādījās ap 18. gs. Šajā laikā ap milijons cilvēkiem atradās Edo, ko mūsdienās dēvē jau par Tokiju. Šajā laikā cilvēki dzīvoja vienstāva studiju tipa mājās, tāpēc kaimiņi savācās kopā, lai pagatavotu močī. Bet par cik cilvēku bija daudz, un lai močī būtu vieglāk izdalīt, to sagrieza kubiņos.

Senajā Japānā rīsiem tika piedēvēta garīga bagātība, jo tie rūpējās par cilvēka dzīves sparu.
Močī rīsu pikucis tiekot uzskatīts par svētu, netika tikai ēsts, bet spēlē lielu lomu daudzos rituālos.
Visīpašākais močī ir ap jauno gadu, kur vispopulārākais ir Kagami-močī, jeb Spoguļ-močī. Šo močī parasti novieto virtuvē vai īpaši izbūvētā mājas daļā, ko sauc par Tokonoma. Kagami-močī taisa no jauniegūtiem rīsiem, saliek divus kārtīgus močī gabalus vienu uz otra, kas simbolizē abus gadus, kas atspoguļo vēlmi pēc garas dzīves. Bet pašā augšgalā tiek uzlikts citrusa auglis, kas simbolizē ģimenes labklājību.

Citi močī tiek veidoti, lai iekristu cilvēkiem acīs, piemēram, šie ziedu močī. Par cik ziemā nākas iztikt bez ziediem, cilvēki mēdz aptīt močī ap koku zariņiem un veidot kompozīcijas. Močī mums katram ir kas cits, bet japāņiem tas ir kā laimes simbols visā dzīves garumā, jau kopš pirmajiem soļiem, kur vietām tradīcijas paredz 1 gadu vecam zīdainim, pie muguras piesiet 1,5 kg smagu močī gabalu, viņa pirmajos soļos. Tā ar cilvēku šī mazā rīsu kūciņa iet pēdu pēdā līdz mūža galam.