Kad runājam par Japānu, pirmais, kas ienāk prātā ir ne tikai no turienes cēlies Suši, bet arī, kā nākamā lieta, kas daudziem ar to saistās ir Origami. Bez Origami, japāņi ir kā apburti ar papīru un tā pielietošanu sadzīvē un ikdienā. No jau minētā Origami, līdz lietussargiem un durvīm, kuras pasargā mūs no šīs zemes stihiju ietekmes.

Japānā papīrs ieceļoja 7.gs. kopā ar budismu, kamēr pie mums papīrs atceļoja tikai vēl pēc pieciem gadsimtiem. Tīrāks un izturīgāks papīrs tika izveidots Prinča Šotoku (聖徳太子) vadības laikā. Viņš vēlējās izplatīt Budisma mācību un ieteica iespiest sutras. Bet, lai to panāktu bija nepieciešami lieli daudzumi ar papīru.

Bet papīrs tajā laika periodā tika veidots no kaņepēm, par cik kaņepju šķiedras bija garas un stingras, lai iegūtu papīru tas prasīja daudz smaga darba. Bet tad, lai padarītu lietas vienkāršākas tika izmantoti: Kozo, Mitsumata un Gampi (augi, kas ir sastopami Japānā). Izmantojot tos, tika atrastas jaunas un labākas metodes, kā izveidot papīru. Un rezultāts ir Japānas tradicionālais papīrs: Vaši (Washi).

Lai pagatavotu tradicionālo Vaši (Washi), tā pagatavošanā izmantotā augu miza tiek sista, līdz tās šķiedras sāk atdalīties. Nākamais solis ir šķiedru pievienošana ūdenim, kas jau ir sajaukts ar biezāku šķidrumu no Aibikas augiem. Tad tiek izmantota paplātei līdzīga forma ar sietu, un par cik visa kopējā masa ir biezāka par ūdeni, šķiedras lēni un vienmērīgi izklājas uz šī sieta. Šis viss process padara Vaši (Washi) stiprāku nekā papīru, ko izmantojam mēs – Eiropā. Mums sastopamā papīra šķiedras ir apmēram 1mm garas, kamēr Vaši (Washi) tās mēdz būt no 5 līdz 10mm garas, kas padara to izturīgāku.

Princis Šotoku popularizēja papīra veidošanu un tas izplatījās caur visu Japānu. Papīra kvalitāte pieauga un tā baltums lika Japānas iedzīvotājiem to uzskatīt par svētu, kas radīja cilvēkos degsmi to veidot vēl skaistāku un izturīgāku.

Savu gatavošanas popularitāti, ja tā var teikt, Vaši (Washi) ir parādā Budismam, bet jau pavisam pēc neilga laika to izmantoja arhitektūrā, kā piemēram Šoji (Shoji – durvis) un Fusuma (bīdāmās starpsienas). Kad ap 17.gs. parādījās koka apdruka, to izmantoja kā pamatni tā laika avīžu lapām. Sāka veidot kārtis, pūķus, izmantoja to svētās vietās un rituālos.

Mūsdienās Vaši (Washi) Japānā ne tikai joprojām tiek izmantots arhitektūrā, svētās vietās un dažādās dekorācijās, bet arī tekstila izstrādājumos, piemēram kāda kompānija, dekoratīvo ornamentu izstrādei priekš kimono un dāvanu saiņošanai, sāka izmantot tieši Vaši (Washi). Šobrīd viņi arī ražo žaketes no Vaši (Washi), kuras pat var mazgāt. Japāņu ikdienas dzīve ir neiedomājama bez papīra, kuru var griezt, locīt, veidot audumos un nokrāsot visādās krāsās.